Latvijas Universitātes Astronomijas institūts ir patstāvīgs institūts ar valsts zinātniskās iestādes tiesībām. Institūta saīsināts nosaukums ir LU AI.
LU AI Domes priekšsēdētājs - pētnieks Dr.paed.
Ilgonis Vilks
LU AI direktors - LZA korespondētājloceklis Dr.phys.
Māris Ābele
LU AI zinātniskais sekretârs - Mag. phys. Kalvis Salmiņš.
AI pamatstruktūras un novērošanas bāzes: Astrofizikas observatorija Baldones Riekstukalnā, LV-2125, tâlrunis 7932863. Vadītājs - Dr.phys. Ilgmārs Eglītis.
Astronomiskā observatorija Kandavas ielā 2, Rīgā, tālrunis/fakss 7611984. Vadītājs - AI vadošais pētnieks Dr.phys. Kazimirs Lapuðka.
Latvijas Universitâtes (LU) Astronomijas institûts (AI) ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 7.maija rîkojumu nr.218 un LU rektora 1997.gada 1.jûlija pavçli nr.1/112 ir izveidots 1997.gada 1.jûlijâ uz LU ASTRONOMISKÂS OBSERVATORIJAS un Latvijas Zinâtòu akadçmijas (LZA) RADIOASTROFIZIKAS OBSERVATORIJAS bâzes. AI ir 1874.gadâ izveidotâs un 1894.gadâ starptautiski atzîtâs Rîgas Politehnikuma Astronomiskâs observatorijas, kas ar LU Senâta 1922.gada lçmumu konstituçta par LU Astronomisko observatoriju (îslaicîgi tâ pastâvçjusi arî ar nosaukumu LU Laika dienests) un 1946.-1996.gados pastâvçjuðâs LZA (lîdz 1990.15.III – Latvijas PSR ZA) Radioastrofizikas observatorijas (no 1946.1.VII – Latvijas PSR ZA Fizikas un matemâtikas institûta Astronomijas sekcija (vçlâk – Astronomijas sektors), no 1958.1.I lîdz 1967.1.XII – Latvijas PSR ZA Astrofizikas laboratorija) ideju, darbîbas un tiesîbu mantinieks.
AI darbîbas pamatuzdevumi:AI zinâtnisko un mâcîbu darbu veic 14 zinâtòu doktori (2004).
Fizikas un matemâtikas fakultâtes fizikas bakalaura un maìistra studiju ietvaros AI strâdâjoðie speciâlisti ir sagatavojuði astronomijas pamatkursu programmas, piemçram, "Astronomija un astrofizika", "Ievads zvaigþòu astronomijâ", "Vispârîgâ astrofizika", "Zvaigþòu spektroskopija", "Ievads radioastronomijâ", "Radioastronomijas instrumenti un metodes" u.c.
AI vadoðo speciâlistu vadîbâ ir iespçja studçt LU doktorantûrâ, lai iegûtu zinâtnisko grâdu.
AI zinâtnisko darbinieku lîdzdalîba starptautiskajâs pçtîjumu programmâs paver plaðas studiju un staþçðanâs iespçjas ârzemju astronomiskajos institûtos un observatorijâs.
Starptautiski plaði pazîstams ir Galaktikas auksto oglekïa zvaigþòu vispârîgais katalogs - GCGCCS (General Catalogue of Galactic Cool Carbon Stars), kura uzturçðanu un pilnveidoðanu AI Astrofizikas observatorijas speciâlistiem ir uzticçjusi Starptautiskâ Astronomijas Savienîba - IAU (International Astronomical Union).
AI specializçtajâ bibliotçkâ ir uzkrâts vairâk nekâ 30000 astronomisku grâmatu, þurnâlu u.c. izdevumu.
AI darbinieki piedalâs populârzinâtnisko izdevumu "Zvaigþòotâ Debess" (kopð 2001.gada "ZvD" iznâk kopâ ar "Astronomiskais Kalendârs", þurnâla atbildîgais redaktors A.Balklavs-Grînhofs) un þurnâla "Terra" (atbildîgais redaktors Dr.paed. Ilgonis Vilks) izdoðanâ. "Zvaigþòotâ Debess" ir Latvijâ ðobrîd vecâkais populârzinâtniskais þurnâls (iznâk kopð 1958.gada). To pieprasa un tas tiek sûtîts uz 75 ârzemju publiskajâm un zinâtniskajâm bibliotçkâm, un tajâ publicçtie raksti tiek citçti arî pasaules astronomiskâs literatûras kopsavilkumâ “Astronomy and Astrophysics Abstracts” .
Par LU Astronomijas institûtu var vairâk izlasît sekojoðos izdevumos: