Vēršu dzinējs (latīniski - Bootes) atrodas netālu (pa kreisi) no Lielajiem Greizajiem Ratiem jeb Lielā Lāča zvaigznāja.

Ļaudīm, kas nosauca šo zvaigznāju par Vēršu dzinēju, likās, ka tas atgādina zemnieku, kas pavasarī apar savus laukus. Romieši sauca Vēršu dzinēju par Septiņvēršu Ganu, kur septiņu vēršu vietā tika iedomātas Lielo Greizo Ratu septiņas spožākās zvaigznes.

Vēršu dzinēja spožākā zvaigzne ir Arkturs (Ziemeļnieks). Tā ir spoža, sarkana pārmilzu zvaigzne apmēram 20 reižu lielāka un 100 reižu spožāka par Sauli. Arkturs atrodas tikai 36 gaismas gadu attālumā (diezgan tuvu priekš zvaigznes) un tāpēc ir nevien Vēršu dzinēja spožākā zvaigzne, bet arī ceturtā spožākā visās debesīs.

Lauva (latīniski - Leo) atrodas pa labi no Vēršu dzinēja un Jaunavas, pa kreisi no Svariem un dienvidos no Lielā Lāča zvaigznāja.

Senajā Ēģiptē sausās sezonas laikā tuksneša lauvas pamazām nāca tuvāk Nīlas ielejām, līdz upe atkal pārplūda, kas mēdza notikt laikā, kad  Saule bija Lauvas zvaigznājā. Daži uzskata, kā tieši tādā veidā radies zvaigznāja nosaukums. Gan senie Šumeri, gan Babilonieši, gan Persieši, gan Sīrieši, Grieķi un Romieši pazina šo zvaigznāju kā lauvu.

Lauvas spožākā zvaigzne ir Reguls (Valdnieciņš). Tā, tāpat kā Spika (Jaunava), ir zili balta galvenās secības zvaigzne. Reguls atrodas 85 gaismas gadu attālumā, tāpēc, kaut arī ir aptuveni 1000 reižu spožāks par Sauli, tomēr Arkturu (Vēršu dzinējs) rezamajā spožumā nepārspēj. Otra spožākā Lauvas zvaigzne ir Denebola (Astīte).

Jaunava (latīniski - Virgo) atrodas Vēršu dzinēja dienvidpusē, pa kreisi no Lauvas. Šis zvaigznājs attēlo gandrīz katru slaveno un spēcīgo sievieti mitoloģijā, ieskaitot Atēnu, Artemīdu, Persefoni un Dēmetru.

Spožākā Jaunavas zvaigzne ir Spika (Kviešu vārpa). Tā, tāpat kā Reguls (Lauva), ir zili balta galvenās secības zvaigzne. Arī Spika atrodas 85 gaismas gadu attālumā, un ir apmēram 100 reižu spožāka par Sauli.

Jaunavas zvaigznājā atrodas galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāk kā 3000 galaktiku.

Arkturs, Spika un Denebola veido zvaigžņu trijstūri, ko sauc par Pavasara trijstūri.

Ziemeļu Vainags (latīniski – Corona Borealis) ir neliels pusapaļš zvaigznājs starp Vēršu dzinēju un Herkulesu. Visspožākā tā zvaigzne ir Alfekka, bet to mēdz saukt arī par Gemmu (Dārgakmens). Šai zvaigznājā ir vairākas interesantas zvaigznes – vairāki dubultzvaigžņu pāri un dažādu tipu maiņzvaigznes.

Sengrieķu teika stāsta, ka Krētā ieradies varonis Tēsejs un nogalinājis labirintā dzīvojošu briesmoni – Minotauru, kam bijis cilvēka ķermenis un vērša galva. Tēsejā iemīlējās Krētas valdnieka meita Ariadne, kas iedeva varonim diega kamolu, lai viņš varētu atrast ceļu ārā no labirinta. Kā pateicību par palīdzību Krētai, dievi uzdāvinājuši tai spīguļojošu vainagu. Kad Ariadni apprecējis Dionīss, tas kāzu dienā noņēmis šo vainagu Ariadnei no galvas un pakāris debesīs.

Hidra (latīniski - Hydra) ir visgarākais debess zvaigznājs, kā arī aizņem visvairāk vietas pie debesīm. Ir jāpaiet vairāk kā sešām stundām, lai Hidra pilnībā uzlēktu. Hidras ziemeļpusē atrodas zodiaka zvaigznāji - Vēzis, Lauva, Jaunava un Svari.

Hidras spožākā zvaigzne ir Alfards (Vientuļnieks).

Grieķu mitoloģijā Hērakls nonāvēja hidru - briesmīgu daudzgalvainu čūsku, kuras galvas atauga, tiklīdz bija nocirstas. Tāpēc Hērakls aizdedzināja tuvējo mežu, un pēc katras nocirstās galvas cirtiena vietu piededzināja ar degošu koku. Šis bija viens no viņa divpadsmit varoņdarbiem.

Pavasara sākumā (marta beigās) Kausa zvaigznājs lec ap 8 vakarā un riet ap 3 naktī. Katrā nākamajā mēnesī Kausa aušanas un rietēšanas laiki ir par aptuveni 2 stundām ātrāk, tāpēc tas labi novērojams vienīgi aprīlī (vēlāk debess ir par gaišu, lai saskatītu šo blāvo zvaigznāju.)

Pavasara sākumā (marta beigās) Kraukļa zvaigznājs lec ap pus 10 vakarā un riet ap pus 4 naktī. Līdzīgi kā citiem zvaigznājiem, katrā nākamajā mēnesī Kraukļa aušanas un rietēšanas laiki ir par aptuveni 2 stundām ātrāk

Kauss jeb Biķeris (latīniski - Crater) ir mazs, blāvs un, pat skatoties caur mazu teleskopu, diezgan neinteresants zvaigznājs. Tas atrodas strap Hidru (lejā) un Lauvu (augšā), pa labi no Kraukļa zvaigznāja. Šajā zvaigznājā nav ne zvaigžņu kopas, ne miglāju, vienīgi dažas gandrīz nesaskatāmas galaktikas.

Krauklis (latīniski - Corvus) ir neliels zvaigznājs, kura četras spožākās zvaigznes veido vāju, bet samērā viegli ieraugāmu četrstūri uz dienvidrietumiem no Jaunavas spožākās zvaigznes Spikas. Šai zvaigznājā ir maz īpaši pieminamu objektu, ja nu vienīgi Kraukļa Delta, kas ir dubultzvaigzne.

Kraukli un Kausu saista kopīgs sengrieķu mīts. Apolons reiz sūtīja Kraukli sagādāt ūdeni no avota. Krauklis paņēma Kausu un devās pēc ūdens, taču pa ceļam pamanīja vīģi, ko vēlējās notiesāt. Bet vīģe nebija pilnīgi gatava, tāpēc viņš pagaidīja, līdz tā nogatavojās. Gaidīšanas dēļ Krauklis ceļā aizkavējās, un, lai attaisnotos, mēģināja Apolonam iestāstīt, ka pie avota viņu nav laidusi deviņgalvainā hidra, tāpēc arī esot aizkavējies. Bet Apolons zināja patiesību un par sodu pielika Kraukli un Kausu pie debesīm.

Sekstants (latīniski - Sextans) atrodas strap Lauvu (augšā) un Hidru (lejā). Arī šo zvaigznāju ieviesa J. Hevēlijs par piemiņu sekstantam, ko Hevēlijs lietojis zvaigžņu pozīciju noteikšanai savā Gdaņskas observatorijā, kura nodega, aiznesot līdzi visus Hevēlija astronomiskos instrumentus un teleskopus.

Sekstants ir vēl blāvāks par Kausu un Kraukli. Šajā zvaigznājā nav nekā ievērības cienīga.

Medību Suņi (latīniski - Canes Venatici) atrodas zem Lielā Lāča astes, pa labi no Vēršu dzinēja, kur tos 17. gadsimtā zvaigžņu kartē iezīmēja poļu astronoms Hevēlijs. Augšējo suni sauc Asterions, savukārt apakšējo – Hara. Medību Suņu spožākā zvaigzne par godu Anglijas karalim Kārlim II nosaukta par Kārļa Sirdi. Tā atrodas apakšējā suņa galvā un ir viena no skaistākajām dubultzvaigznēm. Galvenā zvaigzne ir karsts zilganbalts milzis, bet tās pavadonis – dzeltenā zvaigzne. Medību suņu zvaigznājā atrodas vairākas galaktikas, interesantākā no tām ir spirālveida galaktika M51, kuras vienas spirāles galā atrodas vēl viena galaktika. Šīs ir mūsu galaktikai vistuvākās saistītās galaktikas.

Berenikes Mati (latīniski - Coma Berenices) atrodas starp Lauvas (pa labi), Jaunavas (lejā) un Vēršu Dzinēja (pa kreisi) zvaigznājiem. Tas ir vienīgais zvaigznājs, kura nosaukums saistīts ar reālām vēsturiskām personām.

3.g.s. p.m.ē. Ēgiptē valdīja Ptolemajs III Evergets un viņa sieva Berenike. Kad valdnieks devās karā pret Sīriju, Berenike apsolīja dieviem savus skaistos, zeltainos matus, ja vien valdnieks atgriezīsies dzīvs un vesels. Ptolemaja atgriešanās dienā viņa nogrieza matus un aiznesa uz svētnīcu, taču mati no svētnīcas pazuda. Lai nomierinātu valdnieku, galma astronoms parādīja viņam kādu zvaigžņu grupu, teikdams, ka dievi uznesuši matus debesīs un pārvērtuši zvaigznēs.

Ilgu laiku šo zvaigznāju pievienoja kādam no apkārtējajiem un dēvēja par Labības Kūli, ko nopļāvis Vēršu Dzinējs vai par Merkura Zizli, ko turēja rokā Jaunava, vai arī par Lauvas astes pušķi. Kā atsevišķu zvaigznāju to pirmoreiz piemin Tiho Brahe 1590. gadā.

Berenikes mati ir ļoti blāvs zvaigznājs, taču tas īpašs ar to, ka tajā atrodas mūsu Galaktikas ziemeļpols. Spožākā zvaigzne – Diadēma.

Svari (latīniski - Libra) ir blāvs dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs. Svarus visvieglāk atrast, novelkot taisni caur Lielā Lāča astes pēdējo zvaigzni, Vēršu Dzinēja Arkturu un turpinot to gandrīz līdz apvārsnim.

Senie grieķi Svarus uzskatīja par tasinības dievietes Astrejas simbolu. Ar tiem dieviete svērusi cilvēku likteņus. Zemkopjiem Svaru parādīšanās norādīja uz sējas laika sākšanos.

Svaru spožākā zvaigzne Zubenelgenubi ir dubultzvaigzne, kā arī – šajā zvaigznājā atrodas vairākas dažādu tipu maiņzvaigznes.

Mazais Lauva jeb Lauviņa (latīniski – Leo Minor) ir J. Hevēlija radīts neliels zvaigznājs, kas uz Lauvas fona īpaši neizceļas. Tā ieviešanu debesīs poļu astronoms pamatoja ar to, ka virs Lielā Lāča ir Mazais Lācis, tādēļ līdzsvaram arī virs Lielās Lauvas vajag Mazo Lauvu.

Mazais Lauva ir blāvs zvaigznājs. Lauvas Beta ir cieša dubultzvaigzne, savukārt zvaigzne R ir Miras tipa maiņzvaigzne.