Venēras pāriešana Saules diskam (Venus Transition 2004  VT - 2004)

Attēls no: www.vt-2004.org

Venēras pāriešanai veltītā oficiālā mājas lapa: www.vt-2004.org

2004. gada 8.jūnijā Venēra šķērsoja Saules disku

Novērojumu rezultāti

Venēras pāriešanas publiskā novērošana notika Rīgā, Esplanādē no plkst. 8:19 līdz 14:22. No rīta laiks nebija nepiemērots novērojumu veikšanai – debesis bija apmākušās, lija lietus un Saule nebija redzama. Līdz ar to, Venēras pieskaršanās Saules diska malai – pirmais un otrais kontakts -  netika novērota. Ap plkst. 10:00 lietus pārstāja līt, taču debesis palika tik pat apmākušās. Tikai pēc plkst. 13:00 radās pirmā iespēja uz mirkli ieraudzīt Sauli starp mākoņiem. Līdz 14:22 Saule bija redzama ik pēc nelieliem laika intervāliem. Tad arī projekcijā varēja redzēt gan Sauli, gan Venēru.

Novērojumiem tika izmantots teleskops Micar, ar kuru Saules attēls tika projicēts uz neliela ekrāna. Saule bija redzama kā balts aplis, bet Venēra kā melns punkts, kas pamazām pārvietojas pa gaišo Saules attēlu.

 Bija arī iespēja novērot Sauli un Venēru ar speciālām brillēm. Rūpīgi ieskatoties varēja ieraudzīt Venēru kā mazu melnu punktiņu uz Saules diska.

Tika novērota Venēras pieskaršanās Saules diska otrai malai  - trešais un ceturtais kontakts. Diemžēl Venēras atmosfēru projicētajā attēlā nebija iespējams redzēt.

Novērošanu organizēja Latvijas Astronomijas biedrība un Jauniešu astronomijas klubs. Interesentu un novērotāju skaits nebija pārāk liels, taču tas jau bija sagaidāms, ņemot vērā sliktos laika apstākļus.

Novērojumi citās valstīs šķiet ir bijuši visai veiksmīgi. Par to liecina dažādu Eiropas valstu novērotāju iegūtie Saules un Venēras fotoattēli un nofilmētais materiāls. Novērošanas rezultāti ir publicēti Eiropas Dienvidu observatorijas mājas lapā www.vt-2004.org. Eiropas Dienvidu observatorijas organizētajā Venēras pāriešanas novērošanas projektā VT-2004 (Venus Transit 2004) piedalījās 2411 dalībnieki – mācību iestādes, klubi, individuāli amatieri u.c.  Arī Jauniešu astronomijas klubs ir šī projekta dalībnieks. Projekts ietvēra publiskus parādības  demonstrējumus un informējošus pasākumus. 

Cita VT-2004 projekta daļa bija astronomiskās vienības noteikšana, izmantojot precīzi uzņemtus Venēras pāriešanas laika momentus. Diemžēl, slikto laika apstākļu dēļ Jauniešu astronomijas klubs nevarēja veikt nepieciešamos novērojumus un mērījumus. Taču dalībnieki no citām valstīm bija veiksmīgāki, kontaktu laiki tika noteikti un nosūtīti VT-2004 organizatoriem. Rezultāti ir sekojoši:

Dalībnieku sk. 2411

Laika novērojumu sk. 1061

Ofic.astr.vien lielums 149597870 kilometri

Noteiktais lielums 149590463 kilometri

Kļūda 0.005 procenti

Abs.starpība -7407 kilometri

Šeit ir apskatāmi gan Latvijas Astronomijas biedrības un Jauniešu astronomijas kluba dalībnieku, gan arī Eiropas Dienvidu observatorijas mājas lapā publicētie Venēras novērošanas attēli.

Attēli no novērojumiem Latvijā

Fotogrāfiju autors: Ilgonis Vilks

Apmēram šāds skats pavērās virs Rīgas jau no paša rīta līdz pat 13:00

Informatīvā plakāta uzstādīšana, vēl aizvien līst...

Pēc pulksten 13:00 parādījās cerības kaut ko saskatīt un Esplanādē sāk pulcēties interesenti.

Beidzot tiek sagaidīta arī pati Venēra!

Tā Venēra izskatījās Rīgā plkst. 12:03

Un tā plkst. 14:03

Attēli no novērojumiem citur pasaulē (visi attēli no www.vt-2004.org)

Venēras pāriešanas sākums. Attēls no Trondheimas, Norvēģija

Venēras 1. un 2. kontakts. Fotografēts Minhenē, Vācija, autors Bobs Fosburijs (Bob Fosbury)

Venēras pāriešanas beigas, Attēls no Tenerifes, Kanāriju salas.

Nākamā reize, kad Venēra šķērsos Saules disku, būs 2012. gada 6. jūnijs. Uz tikšanos!

Venēras pāriešanas video materiāli.

Visas saites norāda video materiālus, kas atrodas www.vt-2004.org lapā.

Quick Time - 360 x 288 pix - 1:36 min - 14.3M - Venēras 1. un 2. kontakts

[Quick Time - 360 x 288 pix - 0:15 min - 5M] - 2. kontakts

[Quick Time - 360 x 288 pix - 0:40 min - 9.0M] - pāriešanas beigas

[Quick Time - 360 x 288 pix - 2:50 min - 45.8M] - Venēras pāriešana (fragmenti no katra kontakta)
 

 Kas ir Venēras pāriešana un kad tā notiek

Venēra ir Saules sistēmas otrā planēta. Kā iekšējā planēta Venēra ik pēc noteikta laika atrodas starp Zemi un Sauli t.i. stāvoklī, ko sauc par apakšējo konjunkciju. Apakšējā konjunkcijā Venēra nonāk aptuveni ik pēc gada un septiņiem mēnešiem. Venēras orbītas slīpums pret ekliptiku atšķiras no Zemes orbītas slīpuma. Ekliptika ir debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Saule gada laikā veic pilnu redzamo apriņķojumu. Zemes orbītas plakne sakrīt ar ekliptikas plakni, bet Venēras orbītas plakne atrodas 3,4^o slīpumā pret to. Punktus, kuros Venēras orbīta krusto ekliptikas plakni, sauc par Venēras orbītas mezgliem. Venēras pāriešana pāri Saules diskam, ko var novērot no Zemes, notiek tikai tad, kad Venēra atrodas apakšējā konjunkcijā, un vienlaicīgi arī vienā no savas orbītas mezgliem.

 Animācija

Vēsture

Cilvēki ir novērojuši Venēras pāriešanas kopš 1631. gada. Saules diska pāriešanas pirmoreiz atklāja un aprēķināja Johaness Keplers (1571 - 1630), kurš ir devis nenovērtējamu ieguldījumu planētu orbītu īpašību atklāšanai. Keplers aprēķināja Merkura pāriešanu 1631. gada 7. novembrī un Venēras pāriešanu 1631. gada 7.decembrī, bet nevienu no tām nepiedzīvoja, jo mira 1630. gadā. Keplers arī noteica, ka Venēras pāriešanas notiek ik pēc 120 gadiem.  Merkura pāriešanu sekmīgi novēroja Parīzē strādājošais astronoms Pjērs Gasendi. Venēras pāriešana netika novērota Keplera aprēķinu kļūdas dēl, Venēras pāriešanas brīdī Eiropā bija nakts un bija tikai teorētiskas iespējas novērot pāriešanas beigas. Angļu jaunietis Džeremija Horoks neatkarīgi no citiem aprēķināja Venēras pāriešanu 1639. gada 4. decembrī, kas apgāza Keplera noteikto 120 gadu periodu. Horoks veiksmīgi novēroja pāriešanu, projicējot Saules attēlu uz balta papīra lapas. Horoks veica pirmos mērījumus un mēģināja noteikt attālumus starp planētām. Edmunds Halejs aprēķināja nākamos pāriešanas gadus - 1761. gadā un 1769. gadā, kā arī iedomājās par iespēju noteikt attālumus, ja novērojumus veic dažādās vietās un uzņem precīzus laika momentus Venēras diska pāriešanai. 1761. gada pāriešana radīja lielu rezonansi tā laika zinātniskajā sabiedrībā. Venēras pāriešana tika novērota 62 vietās, sākot no Francijas un Anglijas, līdz pat Indijai un Ņufaundlendai. Novērojumi gan bija ļoti neprecīzi un nedeva pareizu priekšstatu par attālumu patiesajām vērtībām. Šī pāriešanas laikā tika novērota interesanta parādība - mazo Venēras disku, kad tas "pieskārās" spožajam Saules diskam, apņēma gaišs halo, šo efektu vēlāk izskaidroja ar to, ka Venērai ir atmosfēra un Saules gaisma izgaismoja tās atmosfēru. 1769. gada pāriešana tika novērota vēl profesionālāk, novērojumos iesaistījās cariskā Krievija, kas pēc Katrīnas II rīkojuma uzaicināja daudzus astronomus novērot šo parādību Krievijā. Nākošā parādība notika 1874. gadā un zinātnes attīstības rezultāti uzlaboja novērojumu kvalitāti. Franču ekspedīcija Svētā Pola salā pat veica pirmos dagerotipijas (fotogrāfijas pirmsākumu) uzņēmumus:

1882. gada pāriešana bija labi redzama Dienvidu puslodē un tādēļ tika organizētas daudzas ekspedīcijas. Novērojumos iesaistījās gan ASV, gan Francija un Anglija.